Noslēdzot lielu “Sūti mani” misijas skolas posmu, dalāmies ar novēlējumu, kas iekļauts uz izlaidumu tapušā dziesmā – tik lipīgā, ka studenti ar to pavadīja arī nākamo un oficiāli pēdējo kopīgo dienu.

Atgriezeniskajā saitē par mācībām aizrobežu misijā kāda studente raksta: “Tas bija tāds sprādziens. Līdz asarām. Ļoti vērtīgi. Ja nebūtu precējusies, es droši vien jau krāmētu koferus.”

Lai Dieva Vārds ikkatram arvien paliek goda vietā un rodas un atjaunojas iespējas to pētīt kopā ar citiem.

Progresa sarunās studentus rosināja domāt viens no vadītājiem: Jēzus visos Atklāsmes grāmatas vēstījumos draudzēm, tās uzrunā, sakot “ES ZINU… tavus darbus/ grūtumus/ mīlestību utt.”

Novēlam ikvienam jaunajā mēnesī vārdus, ko mums lika pie sirds mācītājs Alfrēds Jākobsons: Lūkoties atpakaļ, ko Dievs ir darījis, lūkoties augšup uz Jēzu, lūkoties uz priekšu ticībā un visapkārt ar mīlestību!

Studenti Alberts un Ieva ar savu saderināšanos mums iezīmējuši sevišķi mīlestības pilnu šo gadu. Tā nu daudz mīlestības šai baltajā ziemā vēlam ikvienam, “jo Dievs ir mīlestība.” /1. Jņ. 4:8/

“Viņš ir mans ceļa Vadonis, kas visu zin’ un redz, un mīlestība brīnišķā kā spārniem mani sedz.”

Pāvils, būdams tālu no Filipu draudzes, jau ir pateicis galveno, ko šajā attālinātajā laikā, gribam atkārtot arī mēs: Beidzot vēl, mani brāļi, priecājieties iekš Tā Kunga; to pašu jums rakstīt man nav par apgrūtinājumu, bet jums ir par stiprinājumu. /Fil. 3:1/

Lai ikvienam no mums izdodas novembrī saredzēt 16. Psalma 11, panta vārdu patiesumu!

Lai mums visiem vienprātības pilns oktobris savās draudzēs un kalpošanās!

Jauns gads, jauni pavērsieni, atkal jauna tieši pietiekoša žēlastība un – arī jauns veids, kā par to pastāstīt.

Beidzot – pēc 3 mēnešu pauzes – atsākas klātienes mācības! Pa īstam spējam novērtēt to, kā ir trūcis

Tagad kā vēl nekad iepriekš mums ir jāsaprot patiesā izglītības zinātne. Ja mums to neizdosies saprast, mums nekad nebūs vietas Dieva valstībā.

Sabiedrībā strikti noteikti 2 metri vienam no otra, tomēr tas neattiecas uz Dievu – šis laiks ļāvis studentiem tuvoties Dievam vairāk nekā iepriekš, lai, cerams, drīz viņi varētu tuvoties sabiedrībai ar jauniem spēkiem un iedvesmu.

Covid-19 ir atslēgas jēdziens martam mūsu pasaulē, kas nes jaunus izaicinājumus (lasīt: iespējas) arī “Sūti mani” misijas skolā, mācoties paļauties uz Dievu vēl vairāk.

Pēc svētku sezonas misijas skolā turpinām darbu, plānojam un pārrunājam tās lietas, kuras vēlamies realizēt šajā gadā.

Decembris kā jau allaž pagājis svētku noskaņās. Ar prieku varam redzēt, kā misionāri uzņem apgriezienus, un tajā pat laikā varam atskatīties uz jau šajā gadā paveikto.

Jēzus ir Gaisma, līdz ar to varam ticībā teikt, ka pēdējo rudens mēnesi esam bijuši gaismā, kā Viņš ir gaismā. Un ir tik labi piedzīvot dienas Viņa aizgādībā!

Lai gan šis rudens pagaidām neizceļas ar pārāk lieliem vējiem, laiks misijas skolā skrien vēja spārniem – to studenti secinājuši ne tikai, veicot savus laika plānošanas mājasdarbus, bet arī arvien vairāk izdzīvojot savus darba pienākumus.

Septembra mēnesis aizvadīts ļoti īpaši – tā sākumā studenti vēl “sēdēja skolas solos”, taču tagad tie jau atrodas katrs savā vietā un sākusies mācību praktiskā pielietošana.

Misijas skola Latvijā ir sākusi savu darbu. Aizritējis pirmai cēliens. Esam piedzīvojuši ārkārtīgi daudz notikumu un guvuši daudz jaunu atziņu, tāpēc vēlamies ar to dalīties.